No katastrofas līdz negaidītai uzvarai: merino un zīda sāga
Es ķēros pie dzimšanas dienas jakas adīšanas no pavisam jauna maisījuma. Ko es dabūju — apburošu šķiedru, pūku pilnu māju un vienu mazu somiņu. Šī ir godīgā versija.
Plāns
Ik pa laikam es izmēģinu jaunu šķiedru. Daļēji lai redzētu, vai tā ir pelnījusi vietu veikalā kādai nākotnes kolekcijai, daļēji tāpēc, ka iesaku tev pirkt maisījumus, un es iesaku tikai to, ko pats esmu turējis rokās. Šoreiz man bija ideāls iegansts: manas vīramātes dzimšanas diena septembra beigās. Plāns bija jauka jaka no jauna pelēka un balta merino un zīda maisījuma. Sudrabaina, mīksta, ar spīdumu, kāda manai ikdienas Corriedale nav. Ja tā uzvestos labi, tas būtu labs tests kādai nākotnes ziemas kolekcijai.
Kas iznāca no kastes
Pirmais skats bija patiešām aizraujošs. Šķiedras bija skaistas: dzīvīgas, sudrabainas, ar to maigo spīdumu, ko dod tikai zīds. Es izklāju šķiedras lentu uz studijas grīdas un kādu brīdi to apbrīnoju, pirms pieskāros adatai.
Kur viss izjuka
Problēmas sākās brīdī, kad sāku to sagatavot Gigante veidā, sadalot un ķemmējot šķiedru lentu līdz tekstūrai, kas vajadzīga biezajai adīšanai. Tā trūka. Šķiedras gandrīz nemaz neturējās kopā. Un atzīšos, ka šeit izdarīju vēl vienu noziegumu: tik smalkas šķiedras nekad nav bijušas paredzētas dalīšanai un atdalīšanai. Šāds maisījums ir radīts vērpšanai un filcēšanai, un tas būtu skaists smalkākos adīšanas un tamborēšanas projektos. Bet biezā adīšana prasa vienīgo, ko tas nespēj: turēties kopā kā vienam biezam, mierīgam pavedienam. Tā vietā tas izjūk, kamēr ar to strādā. Pavedieni paceļas, atdalās un aizlido uz visām pusēm.
Apburoša skatam. Murgs adīšanai.
Stundas laikā mana māja bija pūku pilna. Galds, krēsli, manas drēbes, pats gaiss. Viss. Es to nosaucu īstajā vārdā: pilnīga katastrofa, un noliku ideju malā.
Sūtīšana atpakaļ (gandrīz visa)
Neatvērtie maisi uzreiz devās atpakaļ pie piegādātāja. Bet viens kilograms jau bija atvērts, tātad tas bija mans. Tā vietā, lai to izmestu, es mēģināju to glābt: iegremdēju visu ūdenī un ļāvu izžūt — tā pati formēšanas ideja, kas nostādina gatavu adījumu. Žāvēšana ilga mūžību; par laimi, Apvienotajā Karalistē bija viens no karstuma viļņiem, tāpēc nebija jāgaida pārāk ilgi. Un tas daļēji izdevās. Šķiedras nomierinājās un kļuva vadāmas; joprojām pūkainas, joprojām birstošas, bet izmantojamas, ja tev ir pacietība un tu neiebilsti pēc tam paņemt putekļusūcēju.
Somiņa, kas izdzīvoja
Tāpēc izglābtais kilograms kļuva par somiņu. Bieza mini somiņa tajā sudrabaini pelēkajā tonī, adīta cieši, lai šķiedras balstītu viena otru. Neizlikšos, ka tā ir nevainojama. Tu nedabū tos īpaši skaidros valdziņus, ko dod merino. Tā ir haotiska, pūkaina, sudrabaina. Un varbūt tieši šis izskats dažus piesaistīs.
Tā kā šī šķiedra ir smalka un blīva, man izdevās atrisināt daudzas konstrukcijas problēmas, ko rada biezs adījums, īpaši attiecībā uz svara nešanu. Nepārproti mani, mūsu somas ir jaukas. Tās noteikti nav smagām lietām. Un arī jaunā soma nav: ar to nevar iepirkties nedēļai (nu, tā nav iepirkumu soma), bet ērti var nest nelielu klēpjdatoru un dažas personīgās lietas.
Tāpēc es izdomāju jaunu siksnu: adītu i-cord auklu, kas svaru balsta caur somas priekšpusi, nevis sāniem. Un tas bija jauks atradums.
Joprojām nezinu, ko darīt ar prototipu. Varbūt uzdāvināšu draugiem. Bet es esmu ļoti apmierināts ar šo kļūdu.
Citrons, limonāde, kaipirinja
Saka, ka no citrona vienmēr var pagatavot limonādi. Es teiktu, ka no šī iznāca kaipirinja.
Merino un zīda jakas ideja ir nolikta malā, nevis mirusi. Ja kādreiz atradīšu šī maisījuma versiju ar labāku saķeri, mēģināšu vēlreiz ziemai. Tikmēr dzimšanas dienas jaka tiek adīta no vilnas, kas uzvedas labi (ir vesels stāsts par to, kā tiek sagatavota mūsu ierastā vilna, un tā uzvedas labi tieši šīs pusstundas sagatavošanas dēļ). Un somiņa paliek man.
Šajā glābšanā slēpjas arī otra morāle: lai cik dīvains un atšķirīgs tavs projekts izskatītos pa ceļam, formēšana pārveido šķiedras un visu tavas jakas izskatu. Bet tā ir tēma nākamajam ierakstam.
Turpinājums sekos…
Meklē vilnu, kas uzvedas labi?
Katra šķiedra veikalā ir tāda, ar kuru esmu tiešām adījis, ar rokām sagatavota pie šī paša galda:
Lasi tālāk

Nevērptas vilnas dalīšana biezai adīšanai: labais, sliktais un pūkas
Pusstunda sagatavošanas ar rokām, kas liek mūsu ierastajai vilnai uzvesties tā, kā šis maisījums negribēja.
Lasi nākamo →
