No skices līdz jakai: krāsu bloku dizains kļūst īsts
Katra jaka sāk dzīvi kā plakans mazs zīmējums manā ekrānā: daži krāsaini bloki un neskaidra cerība. Šī darba dīvainā un brīnišķīgā daļa ir tas, kas notiek pēc tam: kad šie bloki pārvēršas par kaut ko, kurā tiešām var ietīties.
Es pie tā nonācu pa garo ceļu. Vispirms esmu grafiskais dizainers, un pirms tam man bija tēlotājmākslas izglītība, tāpēc es domāju krāsās un kompozīcijā daudz dabiskāk nekā valdziņos. Šī patiešām ir tikai mana pirmā sezona, veidojot adījumu dizainus. Daļu no tālāk minētā esmu iemācījies apzināti; diezgan daudz man iemācīja vilna, gribēju es to vai ne.
Daļa, kas mani joprojām pārsteidz
Pat tagad es dažreiz pārsteidzu pats sevi. Dizains var izskatīties pilnīgi jauks kā skice: patīkams, līdzsvarots, normāls. Un tad tas tiek noadīts milzu valdziņos, un pēkšņi tam ir klātbūtne. Dzīvē tas izskatās daudz iespaidīgāk, nekā jebkad izskatījās ekrānā. Biezā adīšana to dara. Valdziņu milzīgais mērogs glaimo gandrīz visam, un pat vienkāršākā ideja izskatās pēc īsta izteiksmīga darba.
Skice ir solījums. Biezā adīšana to parasti pārspēj.
Bet ne katra laba ideja pārdzīvo lēcienu
Otra puse ir tikpat patiesa, un to vērts pateikt skaļi: daži dizaini uz papīra izskatās brīnišķīgi, bet vienkārši netiek pārnesti. Krāsu kombinācija, kas dzied kā plakani bloki, var kļūt duļķaina, kad tā ir trīsdimensiju un met pati savas ēnas. Gudra maza detaļa šajā mērogā var pilnībā pazust; valdziņi ir tik lieli, ka tiem ir sava darba kārtība. Liela daļa dizainēšanas biezajai adīšanai ir mācīšanās, dažreiz grūtajā ceļā, kuras idejas ir vērts noadīt un kuras labāk atstāt kā skaistu attēlu.
No kurienes nāk krāsu lēmumi
Krāsa ir daļa, uz kuru es balstos visvairāk, un daļa, kurai mana izglītība mani patiešām sagatavoja. Es nemitīgi izjaucu paletes: kuri toņi klusi atbalsta viens otru, kuri cīnās un kur novietot vienu skaļo krāsu, lai viss joprojām turētos kopā, nevis kliegtu. Fotogrāfijā augstāk es daru tieši to nākamajai sezonai: īstas paraugu grāmatas, īsta krāsu teorija, daudz piemiegtu acu.
Godīgā patiesība par pasteļtoņiem
Lūk, atzīšanās. Kad sāku, es apzināti centos izvairīties no pasteļtoņiem. Gribēju, lai Gigante šķistu mazliet drosmīgāks, mazliet savdabīgāks. Bet šajā adīšanas stūrītī no pasteļtoņiem ir reālas gaidas (pazīstamākos biezo adījumu zīmolus praktiski definē tieši tie), un, atklāti sakot, pasteļtoņi pārdodas labāk par visu citu, ko daru.
Tāpēc es tos daru un esmu ar to samierinājies. Tie ir patiesi jauki, cilvēki tos acīmredzami dievina, un nav nekā kauna dot cilvēkiem to, kas viņus iepriecina. Es tikai negribu, lai tas būtu vienīgais.
Ko es ar to daru
Tieši šeit būt jaunam patiesībā atbrīvo. Es turpināšu ieguldīt spilgtākās, drosmīgākās krāsās un pa kādai klusākai, pieklusinātākai paletei — dienām, kad gribi pazust savā adījumā, nevis piesaistīt tajā skatienus. Augstāk ir neliels ieskats vienā no jaunajiem dizainiem, ar ko esmu spēlējies: skaļāks par jebko, ar ko sāku, un man tas ļoti patīk.
Biezā adīšana pēc dabas ir svētku pilna un sapņaina. Es gribu, lai krāsas tam atbilst.
Jautājums, kas mani patiesi interesē
Biezā adīšana ir aukstā laika prieks: svētku pilns, mazliet sapņains, radīts ziemas guļai. Tāpēc ir kaut kas, ko es vēl nezinu, jo šī ir mana pirmā ziema, kad to noskaidroju. Kad temperatūra kritīsies, vai cilvēki sniegsies pēc spilgtām, priecīgām paletēm, lai uzmundrinātu tumšos mēnešus, vai gribēs kaut ko klusāku un maigāku, kurā ietīties?
Man ir savi minējumi. Bet patiesībā tieši jūs man to pateiksiet, pa vienam pasūtījumam. (Ja ir kāda krāsa, kuru vēlies, lai kāds izgatavotu, pasaki. Puse no manām labākajām idejām sākās kā kāda garāmejot izteikts lūgums.)
Nevari sagaidīt nākamo sezonu? Tev nav jāgaida uz mani; Design Studio ļauj tev spēlēties ar krāsu blokiem un jau šodien noadīt savu unikālo versiju.
Lasi tālāk

Pirmais lēmums, kas izšķir pašveidotas biezās jakas likteni
Dažas izvēles, kas patiešām ir svarīgas: krāsa, piegriezums un ar ko sākt.
Lasi nākamo →

